Latvijas еksistenciālās terapijas biedrība
LATVIJAS EKSISTENCIĀLĀS TERAPIJAS BIEDRĪBAS
ĒTIKAS KODEKSS
Šis ētikas kodekss ir saistošs visiem Latvijas eksistenciālās terapijas biedrības (turpmāk tekstā - LETB) biedriem. Jebkuru LETB ētikas noteikumu neievērošana ir nopietns pārkāpums. Biedri, kuri neievēro Ētikas kodeksu var tikt izslēgti no LETB.
1. VISPĀRĪGIE ĒTISKIE PRINCIPI
1.1. Eksistenciālais terapeits savā profesionālajā darbībā cenšas īstenot augstākos profesionalitātes standartus.
1.2. Eksistenciālais terapeits uztur un turpina paaugstināt savu personisko un profesionālo kompetenci, piemēram, regulāri supervizējoties, nepieciešamības gadījumā atsākot personisko psihoterapiju, apmeklējot profesionālās konferences vai seminārus.
1.3. Eksistenciālais terapeits apzinās savus personiskos un profesionālos ierobežojumus, un ievērojot tos, konsultējas ar kolēģiem vai ar supervizoru, un (vai) iesaka savam klientam citu terapeitu, ja darbs ar konkrēto klientu pārsniedz minēta eksistenciālā terapeita iespēju robežas.
1.4. Eksistenciālais terapeits apzinās situācijas, kurās attiecības ar darba devējiem, tuviem draugiem, radiem un partneriem ir divējādas, tā ka šīs personas varētu ietekmēt eksistenciālā terapeita profesionālos lēmumus, un savā profesionālajā darbībā izvairās no divējādām attiecībām vai arī iespēju robežās kontrolē to radīto risku, ja divējādo attiecību pilnīga novēršana nav iespējama.
1.5. Eksistenciālais terapeits izprot un atzīst tādas personu un grupu atšķirības, kā vecuma, dzimuma, sociāli ekonomiskā stāvokļa vai etniskās izcelsmes nosacītās īpatnības, kā arī tās cilvēku īpašās vajadzības, ko nosaka specifiskas neizdevīgas dzīves situācijas. Eksistenciālais terapeits iegūst piemērotu apmācību un pieredzi, vai arī konsultējas, lai nodrošinātu adekvātu un kompetentu profesionālu palīdzību šādām personām.
1.6. Nav pieļaujama klientu diskriminācija pēc to sociālās izcelsmes, sociāli ekonomiskā stāvokļa, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, tautības, rases, reliģiskās vai idejiskās pārliecības.
1.7. Nav pieļaujams eksistenciāla terapeita darbs alkohola vai narkotisku vielu intoksikācijas stāvoklī, kā arī, ja citu iemeslu dēļ somatiskās vai psihiskās veselības stāvoklis neļauj terapeitam strādāt pilnvērtīgi.
1.8. LETB valde sniedz atbalstu LETB biedriem terapeita profesionālās ētikas jautājumos un piedāvā individuālas konsultācijas sakarā ar ētiska rakstura sarežģījumiem vai problēmām biedru profesionālajā darbībā (neparedzot nekādas biedru sodīšanas sankcijas saistībā ar konsultācijās minētajām problēmām).
1.9. Eksistenciālais terapeits ir pilnībā atbildīgs par savu profesionālo darbību un organizē savu darbu saskaņā ar šo Kodeksu un Valstī pastāvošajām juridiskajām normām.
1.10. Ja LETB biedram ir krimināla vai civila sodāmība, apsūdzība vai tiesas process, kas saistīti ar viņa psihoterapeitisko darbību, tad šim biedram obligāti jāinformē par to LETB valde.
1.11. LETB veic savu biedru aizstāvību, ja tie savā profesionālajā darbībā sastopas ar uzbrukumiem un draudiem.
2. MORĀLIE UN TIESISKIE STANDARTI
2.1. Kodeksā iztirzātie ētikas principi ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas vispārīgajiem principiem, kā arī saskaņā ar Latvijas Psihoterapeitu Biedrības Ētikas kodeksu un Eiropas Psihoterapijas Asociācijas Ētikas Principu Deklarāciju.
2.2. Eksistenciāla terapeita pienākums ir pirms psihoterapijas uzsākšanas saprotami izskaidrot klientam psihoterapeitiskā darba principus, nosacījumus un metodes, kā arī psihoterapijas sagaidāmās vēlamās sekas un iespējamās apgrūtinošās blakusparādības; informēt klientu par iespējām iepazīties ar LETB Ētikas kodeksu. Ja klients piekrīt piedāvātajiem darba noteikumiem, nepieciešams sastādīt mutisku vai rakstisku psihoterapijas kontraktu. Ja terapeits uzskata, ka konkrēta psihoterapijas metode klientam nav piemērota, vai arī ja pats klients no tās atsakās, jāpiedāvā klientam cita psihoterapijas metode vai arī cita profesionāļa palīdzība.
2.3. Psihoterapijas kontraktā tiek noteikti psihoterapijas ietvari (tas, kas konkrētajā gadījumā tiek pieņemts par psihoterapiju); tiek noteikta konfidencialitātes pakāpe; sesiju iespējamais skaits un biežums; saskare un saziņa sesiju starplaikos; pārtraukumi sakarā ar brīvdienām un atvaļinājumiem; psihoterapijas pabeigšanas noteikumi; savstarpējā finansiālā atbildība; iespējamā medicīniskās palīdzības nepieciešamība; psihiatriskas konsultācijas iespējas; kā arī citi psihoterapeitiskā darba būtiskākie nosacījumi.
2.4. Eksistenciālajam terapeitam tiek rekomendēts apdrošināt savu profesionālo darbību.
3. KONFIDENCIALITĀTE
3.1. Eksistenciālais terapeits nodrošina psihoterapijā saņemtās informācijas konfidencialitāti un informē klientu par konfidencialitātes nosacījumiem, slēdzot psihoterapijas kontraktu. Konfidenciālo informāciju
terapeits drīkst izpaust citiem mutiski vai rakstiski vienīgi ar klienta vai klienta intereses pārstāvošas personas rakstisku piekrišanu. Konfidencialitāte ir jāievēro arī pēc psihoterapijas pabeigšanas vai pārtraukšanas. Izņēmumi konfidencialitātes principa ievērošanā ir vienīgi punktā 3.2. minētie gadījumi.
3.2. Konfidencialitātes ievērošanas pienākums psihoterapeitam nav saistošs tādos gadījumos, ja ir spēkā vismaz viens no turpmāk minētajiem trim nosacījumiem:
3.2.1. atkāpe no konfidencialitātes saglabāšanas ir vienīgais veids, kā ir iespējams klientam palīdzēt;
3.2.2. konfidencialitātes saglabāšana rada nepārprotamu un nenovēršamu apdraudējumu klientam un (vai) terapeitam, un (vai) citām personām;
3.2.3. terapeits ir pārliecināts, ka konfidencialitātes pārkāpšanas gadījumā klienta un (vai) terapeita, un (vai) citu personu apdraudējums tiktu ierobežots vai novērsts.
3.3. Gadījumā, ja psihoterapijā saņemtā informācija liecina par nepārprotamu un nenovēršamu apdraudējumu klientam un (vai) terapeitam, un (vai) citām personām, terapeitam šī informācija jānodod kompetentām iestādēm (mediķiem, policijai). Klients tiek par šo konfidencialitātes nosacījumu informēts, uzsākot psihoterapeitiskās attiecības.
3.4. Eksistenciālais terapeits drīkst, arī bez klienta rakstiskas piekrišanas, psihoterapijā saņemto informāciju izpaust kolēģu lokā un profesionālos nolūkos (mācībās un supervīzijās), taču vienīgi ar nosacījumu, ka materiāls tiek sagatavots un pasniegts tādā veidā, kas nodrošina klienta maksimālu anonimitāti.
3.5. Darbā ar klientiem, kas nepilngadības vai citu iemeslu dēļ nevar sniegt brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu konfidencialitātes jautājumos, terapeits situācijai atbilstošā veidā apspriežas ar šo klientu intereses pārstāvošām personām un velta īpašu uzmanību tam, lai šo klientu intereses tiktu ievērotas.
3.6. Eksistenciālajam terapeitam ir jānodrošina psihoterapijā saņemtās informācijas konfidencialitāte, lietojot un uzglabājot sava darba pierakstus.
3.7. Informāciju zinātniskiem nolūkiem; publikācijām; intervijām; prezentācijām plašsaziņas līdzekļos terapeits sagatavo un pasniedz tādā veidā, kas nodrošina klienta maksimālu anonimitāti.
3.8. Nav pieļaujams, ka terapeits izmantotu psihoterapijā iegūto informāciju savtīgos nolūkos.
4. KLIENTA INTERESES UN LABKLĀJĪBA
4.1. Eksistenciālais terapeits respektē un atbalsta savu klientu (personu vai grupu) integritāti un labklājību. Ja rodas interešu konflikts iestādē, kurā strādā terapeits vai klients, tad terapeits informē tajā iesaistītās puses par savām saistībām, izskaidrojot savas atbildības un lojalitātes būtību. Ja kāda organizācija izvirza terapeitam tādas prasības, kas nozīmē klienta labklājības principa pārkāpšanu, terapeits informē visas puses par savu profesionālo ētisko atbildību, izskaidrojot ētisko konfliktu. Šādos gadījumos terapeits, kā vien tas iespējams, rīkojas, lai panāktu konflikta atrisināšanu.
4.2. Eksistenciālais terapeits izsmeļoši informē klientu par jebkādu psihoterapijas, izglītības, apmācības, izpētes procedūru būtību un nolūkiem un atklāti apliecina to, ka klientu, studentu, apmācāmo personu un pētījumu dalībnieku piedalīšanās šajās procedūrās ir brīvprātīga. Piespiešana piedalīties vai saņemt pakalpojumus ir ētiski nepieļaujama.
4.3. Eksistenciālais terapeits rūpējas par terapeita un klienta savstarpējo attiecību kvalitāti, vienmēr respektē klienta intereses un klienta individualitāti.
4.4. Eksistenciālais terapeits it īpaši ievēro to, kas ir specifisks psihoterapeitiskajās attiecībās ar klientu, – izteikto uzticēšanos un daļējo savstarpējo atkarību. Terapeits nedrīkst ekspluatēt un ļaunprātīgi izmantot klienta uzticēšanos, apmierināt personīgās vajadzības (emocionālās; seksuālās; sociālās; ekonomiskās) uz klienta rēķina, kā arī nedrīkst neievērot noslēgto psihoterapijas kontraktu. Seksuālas attiecības ar klientu ir ētiski nepieļaujamas.
4.5. Eksistenciālais terapeits atzīst klienta tiesības pārtraukt psihoterapiju arī tādā gadījumā, ja šis klienta lēmums nesaskan ar abpusējo vienošanos psihoterapijas kontraktā par psihoterapeitiskā darba apjomu un termiņiem. Ja psihoterapijas gaitā klients atsakās no sadarbības ar konkrēto terapeitu vai arī no konkrētās psihoterapeitiskās metodes, terapeits piedāvā klientam citu metodi vai arī cita profesionāļa palīdzību.
4.6. Ievērojot noslēgto psihoterapijas kontraktu, terapeita pienākums ir iespēju robežās nepieļaut situācijas, kad psihoterapija tiek neplānoti pārtraukta pēc paša terapeita iniciatīvas. Ja tomēr tas ir nepieciešams, terapeits saprotami izskaidro klientam radušos situāciju un sava lēmuma pamatojumu, un (vai) informē klientu par turpmākas psihoterapeitiskas un (vai) citas profesionālas palīdzības iespējām, piedāvājot citu profesionāļu palīdzību.
5. PROFESIONĀLĀS ATTIECĪBAS
5.1. Eksistenciālais terapeits atzīst un respektē savu kolēģu (psihoterapijas speciālistu, ārstu-psihoterapeitu, psihologu, psihiatru, ārstu u.c.) vajadzības, pienākumus un īpašās kompetences, kā arī attiecīgo profesionālo iestāžu un organizāciju pienākumus un prerogatīvas.
5.2. Eksistenciālais terapeits kā citu profesionāļu darba devējs vai supervizors atzīst par savu pienākumu veicināt šo personu turpmāku profesionālu attīstību un kompetenci.
5.3. Eksistenciāla terapeita profesionālo attiecību (ar klientiem; supervizantiem; studentiem; darba ņēmējiem; pētījumu dalībniekiem; u.c.) savtīga izmantošana, kā arī terapeita pieļaujoša attieksme pret šādiem pārkāpumiem kolēģu lokā ir ētiski nepieļaujama.
5.4. Uzzinot par cita eksistenciāla terapeita izdarītu ētisku pārkāpumu, terapeits mēģina šādu problēmsituāciju atrisināt neformāli, vēršot šī kolēģa uzmanību uz izdarīto pārkāpumu. Ja pārkāpums ir smags, vai arī, ja neformālā veidā to labot nav iespējams, terapeits vērš uz to LETB valdes uzmanību.
5.5. Kolēģu darba apspriešana vai komentēšana klientu klātbūtnē ir ētiski nepieļaujama.
5.6. Klientu interesēs un cienot savus kolēģus, terapeits respektē tās psihoterapeitiskās attiecības, kuras ir klientam ar citu terapeitu.
6. PUBLISKI PAZIŅOJUMI UN REKLĀMA
6.1. Eksistenciāla terapeita publicētu paziņojumu un reklāmas sludinājumu nolūks ir palīdzēt sabiedrībai veikt apzinātus spriedumus un izvēles. Piedāvājamie pakalpojumi, sava profesija, profesionālā sagatavotība un kvalifikācija šādos paziņojumos jāataino un jāraksturo objektīvi un pareizi.
6.2. Nav ētiski pieļaujams reklāmā, paziņojumos, publiskās lekcijās, veicot apmācības, vadot terapijas grupas minēt konkrētu personu psihoterapeitisko pieredzi, izmantot rekomendējoša rakstura atsauksmes, kā arī noniecinoši salīdzināt savu darbu ar kolēģu darbu un (vai) noniecinoši salīdzināt savu psihoterapijas virzienu ar citiem psihoterapijas virzieniem.
6.3. Psihoterapeitiski izvērtējumi un psihoterapija notiek vienīgi profesionālu psihoterapeitisku attiecību kontekstā. Ja terapeits sniedz ieteikumus publiskās lekcijās vai demonstrējumos, vai arī izmantojot plašsaziņas līdzekļus, pastu u.tml., tiem jābūt apsvērtiem visaugstākajā profesionalitātes līmenī un saskaņā ar pašreizējiem datiem, kas saistīti ar konkrēto jautājumu.
7. IZVĒRTĒŠANA UN IZPĒTE
7.1. Psiholoģiskus atzinumus eksistenciālais terapeits nesniedz.
8. SŪDZĪBU IESNIEGŠANAS UN IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA
8.1. Par ētikas pārkāpumu tiek saukta tāda rīcība vai izturēšanās, kas atzīstama par ētiski nosodāmu vai nolaidīgu, t.i., Ētikas Kodeksa principu vai normu neievērošana.
8.2. Sūdzību procedūras mērķis ir aizstāvēt psihoterapijas klientu, eksistenciālo terapeitu (LETB biedru) un/vai psihoterapeitisko procesu, kā arī veidot pozitīvu attieksmi par eksistenciālo terapiju sabiedrībā. Sūdzības procedūras laikā tiek noskaidrota situācija, uzklausīti viedokļi, meklēti risinājumi tādā veidā, lai visas sūdzībā iesaistītas puses jutās uzklausītas un atbalstītas. Sūdzības izskatīšanas gaitā abām pusēm tiek dota iespēja izsmeļoši izskaidrot un komentēt sūdzību. Sūdzību izskatīšanas procedūra nodrošina klienta un eksistenciālā terapeita (LETB biedra) interešu aizstāvību un palīdz veidot veiksmīgu sadarbības praksi. Sūdzības izskatīšanā LETB Ētikas komisija atturas no tādiem principiāliem iepriekšpieņēmumiem par to, ka ētikas pārkāpums ir noticis vai arī nav noticis, kādi paliktu spēkā, ja vien izskatīšanas rezultātā pārliecinoši neatklātos pretējais. Sūdzības izskatīšana LETB Ētikas komisijā ir norobežojama no izmeklēšanas, izvērtēšanas un argumentēšanas to juridiskā izpratnē, kas pārsniegtu LETB kompetences robežas. Sūdzību par LETB biedra neētisko uzvedību var iesniegt viena gada garumā kopš notikuša incidenta. Sūdzības par LETB biedra neētisko uzvedību, kas notika vairāk kā gadu atpakaļ, netiek izskatītas. Sūdzību izskatīšanas dokumenti glabājas 5 (piecus) gadus.
8.3. Sūdzības par LETB biedru darba praksi izskata LETB Ētikas komisija (ĒK), kuru ievēl LETB kopsapulcē. Ētikas komisija sastāv no 3 biedriem. LETB valdes locekļi nevar būt LETB Ētikas komisijas locekļi.
8.4. ĒK pieņem lēmumus neatkarīgi no citu komisiju lēmumiem. ĒK locekļi apzinās savu pilnvaru robežas, atturas no sava subjektīvā vērtējuma par kolēģu darbību. ĒK lēmumiem ir rekomendējošs raksturs.
8.5. ĒK īsteno šādus mērķus:
8.5.1. Palīdzība un atbalsts LETB biedriem, kuriem rodas ētiska rakstura dilemmas profesionālajā darbībā.
8.5.2. Pārraudzība par to, kā LETB biedri ievēro LETB ētiskās uzvedības standartus, kas atbilst LETB Ētikas kodeksam.
8.5.3. LETB biedru tiesību aizsardzība, saskaņā ar LETB ētikas kodeksu.
8.5.4. Atbalsts konfliktu situāciju risināšanā profesionālajā vidē – gan starp LETB biedriem un dažādiem speciālistiem, kuri nav LETB biedri, gan starp LETB biedriem.
8.5.5. Vada un organizē saņemto sūdzību par LETB biedru izskatīšanu.
8.6. Vēršanās ar sūdzību ĒK nav pamats kolēģu diskriminācijai, gan to, pret kuriem sūdzība iesniegta, gan to, no kuriem tā nāk. Katra saņemtā sūdzība tiek izskatīta.
8.7. Ja ĒK loceklis konstatē, ka atrodas interešu konfliktā ar sūdzību iesniedzošo personu vai personu, par kuru tiek iesniegta sūdzība, viņam ir tiesības un pienākums atteikties no šīs sūdzības izskatīšanas. Šādā gadījumā tiek pieaicināts cits komisijas loceklis no LETB biedriem, kuram nav šī interešu konflikta.
8.8. Sūdzība tiek iesniegta LETB Ētikas komisijai rakstiskā formā. Sūdzībā jābūt norādītam cietušās personas vārdam, uzvārdam un kontaktinformācijai, apsūdzamās personas vārdam, uzvārdam, sūdzības būtības izklāstam un norādei uz rezultātu, ko sūdzības iesniedzējs sagaida pēc sūdzības izskatīšanas. Sūdzībā jābūt minētiem faktiem, kas aprakstītu ētiskas dabas problēmu vai strīda būtību un jānorāda, kurš LETB Ētikas kodeksa punkts ir pārkāpts.
8.9. LETB ĒK informē LETB valdi un biedru, par kuru tika iesniegta sūdzība, par saņemtas sūdzības saturu.
8.10. ĒK ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par sūdzības izskatīšanu vai neizskatīšanu. Ja sūdzība netiek pieņemta izskatīšanai, sūdzības iesniedzējs un viņa apsūdzētā persona tiek rakstiski informētas par atteikumu un tā iemesliem. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, abas puses tiek rakstiski informētas par termiņu, kādā paredzēts izskatīt sūdzību un paziņot lēmumu, kas pieņemts uz sūdzību izskatīšanas pamata.
8.11. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, vispirms ĒK tiekas ar abām pusēm, uzklausa tās un mēģina samierināt, kas varētu kalpot par pamatu sūdzības atsaukšanai. Ja sūdzības iesniedzējs nav ar mieru sūdzību atsaukt, sūdzība tiek izskatīta tālāk.
8.12. ĒK pienākums ir izskatīt sūdzību ne ilgāk kā divu mēnešu laikā (vasaras periodā – 3-4 mēnešu laikā), pieņemt lēmumu un divu nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža rakstiskā veidā to nosūtīt LETB valdei un abām pusēm. Ja izskatīšana ievelkas ilgāk, LETB valde un abas puses tiek informētas par termiņa pagarināšanas iemesliem.
8.13. Interešu konflikta gadījumā, LETB Ētikas komisija var pieņemt lēmumu nosūtīt sūdzību Latvijas Psihoterapeitu Biedrības Ētikas komisijai tās izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Iesaistītās puses par to tiek informētas.
8.14. Katram LETB biedram ir tiesības lūgt citu LETB biedru (izņemot tos, kas iekļauti ĒK un valdē) būt viņa padomniekam sūdzības izskatīšanas procesā. Padomniekam ir tiesības kopā ar apsūdzēto personu piedalīties sūdzības izskatīšanas sēdēs.
8.15. LETB biedrs, par kura profesionālo darbību ir saņemta sūdzība, atzīst par savu pienākumu sekmēt sūdzības izskatīšanu, sadarbojoties ar ĒK un pēc tās aicinājuma piedaloties sūdzības izskatīšanas procedūrā ar savu klātbūtni un laikus sniedzot skaidru informāciju sakarā ar sūdzību.
8.16. Sūdzības izskatīšanas procesa kopsavilkums tiek fiksēts rakstiski. Šī informācija ir konfidenciālā.
8.17. Ja ar ĒK lēmumu tiek konstatēts LETB Ētikas kodeksa pārkāpums, šim lēmumam pievienojamas rekomendācijas LETB valdei par to, kā novērst pārkāpuma sekas un (vai) līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos.
8.18. LETB valde sakarā ar apsūdzētā biedra ētisku pārkāpumu var pieņemt vienu vai vairākas no šādām sankcijām: izskaidrojoša rakstura saruna; brīdinājums; rājiens; uzraudzība; papildus profesionālās kompetences celšanas pasākumi (supervīzijas, personiskā terapija, papildus apmācības); ierosinājums LETB/LPB sertifikācijas komisijai; izslēgšana no LETB.
8.19. Ievērojot profesionālās ētiskās atbildības principu, LETB valdei ir tiesības nepieņemt biedra iesniegumu par izstāšanos no Biedrības, ja par šo biedru ir ĒK iesniegta sūdzība, kas vēl nav izskatīta, vai arī tās izskatīšana vēl nav pabeigta.
Apstiprināts Latvijas eksistenciālās terapijas biedrības biedru elektroniskajā balsošanā 2023.gada 26.novembrī.