< Atpakaļ Larisa Koļesņikova Eksistenciālā terapeite Supervizore Psihoterapijas speciāliste Sertifikāts derīgs līdz: 11.12.2028 Profesionālā izglītība terapijā: Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūts (Viļņa, Lietuva), profesionālā līmeņa apmācību programma "Existential therapy supervision". Supervizora kvalifikācija (2014.gads). Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūts (Viļņa, Lietuva), bāzes un profesionālā līmeņa apmācību programma eksistenciālajā psihoterapijā. Psihoterapeita kvalifikācija (2011.gads). Akadēmiskā izglītība: Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu maģistra grāds psiholoģijā (2011.gads). Starptautiskais Praktiskās Psiholoģijas Institūts. Psiholoģijas bakalaura grāds (1996.gads). Prakses vieta: Jāņa Asara iela 12, Rīga Darba valodas: Krievu Dalība organizācijās: Latvijas еksistenciālā terapija biedrība (LETB) Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) Austrumeiropas eksistenciālās terapijas asociācija (AETA) KONTAKTINFORMĀCIJA: Tālrunis: +371 29240794 E-pasts: larisa.kolesnikova@inbox.lv Mājaslapa: https://www.eksistencialaterapija.lv/biedri-sv/larisa-koļesņikova Iepriekšējais Nākamais

< Atpakaļ Ivars Bauls Eksistenciālais terapeits Psihoterapijas speciālists Sertifikāts derīgs līdz: 13.06.2027. Profesionālā izglītība terapijā: Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūts (Viļņa, Lietuva), bāzes un profesionālā līmeņa apmācību programma eksistenciālajā psihoterapijā. Psihoterapeita kvalifikācija (2008.gads). Akadēmiskā izglītība: Latvijas Universitāte, Humanitāro zinātņu maģistra grāds teoloģijā un reliģiju zinātnē (2021.gads). Rīgas Pedagoģijas un Izglītības Vadības Augstskola, Sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā (2006.gads). Prakses vieta: Sīpeles iela 52, Mārupe Darba valodas: Latviešu, Angļu, Krievu Dalība organizācijās: Latvijas еksistenciālā terapija biedrība (LETB) Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) Austrumeiropas eksistenciālās terapijas asociācija (AETA) KONTAKTINFORMĀCIJA: Tālrunis: +371 29488299 E-pasts: ivars.bauls@gmail.com Mājaslapa: http://www.ivarsbauls.lv/ Iepriekšējais Nākamais

< Atpakaļ Katarina Krumpļevska Eksistenciālā terapeite Psihoterapijas speciāliste Sertifikāts derīgs līdz: 09.09.2026 Profesionālā izglītība terapijā: Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūts (Viļņa, Lietuva), bāzes un profesionālā līmeņa apmācību programma eksistenciālajā psihoterapijā. Psihoterapeita kvalifikācija (2023.gads). Akadēmiskā izglītība: Rīgas Stradiņa Universitāte, Profesionālais maģistra grāds un profesionālā kvalifikācija (2021.gads). Bournemouth University, Master of Science. Clinical and Developmental Neuropsychology (2016.gads). Bournemouth University, Bachelor of Science. Psychology (2015.gads). Prakses vieta: Stabu iela 47, Rīga Darba valodas: Latviešu, Angļu, Krievu Dalība organizācijās: Latvijas еksistenciālā terapija biedrība (LETB) Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) Austrumeiropas eksistenciālās terapijas asociācija (AEТA) KONTAKTINFORMĀCIJA: Tālrunis: +371 26870139 E-pasts: krumplevska@outlook.com Mājaslapa: https://psychotherapy-kkrumplevska.mozello.com/ Iepriekšējais Nākamais

< Atpakaļ Olga Zubova Eksistenciālā terapeite Psihoterapijas speciāliste Sertifikāts derīgs līdz: 12.01.2028. Profesionālā izglītība terapijā: Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūts (Viļņa, Lietuva), bāzes un profesionālā līmeņa apmācību programma eksistenciālajā psihoterapijā. Psihoterapeita kvalifikācija (2025.gads). Akadēmiskā izglītība: Latvijas Universitāte, Ārsta speciālista kvalifikācija ģimenes medicīnā (2017.gads) Rīgas Stradiņa Universitāte, Ārsta grāds (2013.gads) Prakses vieta: Zemitāna iela 9, Rīga, privātprakse Duntes iela 15a, Rīga, Capital Clinic Rīga Laktas iela 8, Rīga, Dežūrārsts, NMPD Darba valodas: Latviešu, Angļu, Krievu Dalība organizācijās: Latvijas еksistenciālā terapija biedrība (LETB) Austrumeiropas eksistenciālās terapijas asociācija (AEТA) KONTAKTINFORMĀCIJA: Tālrunis: +371 29709808 E-pasts: doczubova@gmail.com Mājaslapa: https://www.eksistencialaterapija.lv/biedri-sv/olga-zubova Iepriekšējais Nākamais

< Atpakaļ Natālija Breitberga Eksistenciālā terapeite Psihoterapijas speciāliste Sertifikāts derīgs līdz: 01.06.2030. Profesionālā izglītība terapijā: Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūts (Viļņa, Lietuva), bāzes un profesionālā līmeņa apmācību programma eksistenciālajā psihoterapijā. Psihoterapeita kvalifikācija (2004.gads). Institute for Trauma Therapy (Berlin), apmācību programma psihoemocionālo traumu psihoterapijā – “Eye Movement Desensitization and Reprocessing” (EMDR). Bāzes un profesionālā līmeņa sertifikāts (2009.gads). The iEFT Centre (London, UK), EFT apmācību programma (Level 1, 2) – „Emotional Freedom Techniques” (EFT). EFT praktiķa sertifikāts (2010.gads). The EFT Training Academy (London, UK), EFT apmācību programma (Level 3) – „Emotional Freedom Techniques” (EFT). EFT Advanced practitioner certificate (2011.gads). EMDR EUROPE Approved Training (Dolores Mosquera), "Eye Movement Desensitization and Reprocessing" (2023.-2024.gads). Akadēmiskā izglītība: Latvijas Universitātes Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte, bakalaura un maģistra grāds psiholoģijā (2000.gads). Konsultatīvā psiholoģe. Prakses vieta: Privātprakse online Darba valodas: Latviešu, Krievu Dalība organizācijās: Latvijas еksistenciālā terapija biedrība (LETB) Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) EMDR terapeitu asociācija "EMDR Latvija" KONTAKTINFORMĀCIJA: Tālrunis: +371 29432481 E-pasts: natalija@privatprakse.lv Mājaslapa: http://www.privatprakse.lv Iepriekšējais Nākamais

< Atpakaļ Ieva Guļāne Eksistenciālā terapeite Profesionālā izglītība terapijā: Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūts (Viļņa, Lietuva), bāzes un profesionālā līmeņa apmācību programma eksistenciālajā psihoterapijā. Psihoterapeita kvalifikācija (2016.gads). Akadēmiskā izglītība: Latvijas Universitāte, Profesionālais maģistra grāds psiholoģijā. Psihologa kvalifikācija (2020.gads). Prakses vieta: AS Sentor Farm personāla biznesa partnere Darba valodas: Latviešu, Krievu Dalība organizācijās: Latvijas еksistenciālā terapija biedrība (LETB) KONTAKTINFORMĀCIJA: Tālrunis: +371 29137716 E-pasts: ieva.gulane@inbox.lv Mājaslapa: https://www.eksistencialaterapija.lv/biedri-sv/ieva-guļāne Iepriekšējais Nākamais

< Atpakaļ Inna Savoņa Eksistenciālā terapeite Supervizore Psihoterapijas speciāliste Sertifikāts derīgs līdz: 13.10.2030. Profesionālā izglītība terapijā: Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūts (Viļņa, Lietuva), profesionālā līmeņa apmācību programma "Existential therapy supervision". Supervizora kvalifikācija (2014.gads). Humānistiskās un eksistenciālās psiholoģijas institūts (Viļņa, Lietuva), bāzes un profesionālā līmeņa apmācību programma eksistenciālajā psihoterapijā. Psihoterapeita kvalifikācija (2009.gads). Akadēmiskā izglītība: Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu maģistra grāds psiholoģijā (2005.gads). Starptautiskais Praktiskās Psiholoģijas Institūts. Bakalaura grāds psiholoģijā (1996.gads). Rīgas Medicīnas Institūts. Arsta kvalifikācija (1987.gads). Prakses vieta: Alīses iela 5 - 16, Rīga Darba valodas: Krievu Dalība organizācijās: Latvijas еksistenciālā terapija biedrība (LETB) Latvijas Psihoterapeitu biedrība (LPB) Austrumeiropas eksistenciālās terapijas asociācija (AETA) KONTAKTINFORMĀCIJA: Tālrunis: +371 26529323 E-pasts: savonainna@gmail.com Mājaslapa: https://www.eksistencialaterapija.lv/biedri-sv/inna-savoņa Iepriekšējais Nākamais

LATVIJAS EKSISTENCIĀLĀS TERAPIJAS BIEDRĪBAS ĒTIKAS KODEKSS Šis ētikas kodekss ir saistošs visiem Latvijas eksistenciālās terapijas biedrības (turpmāk tekstā - LETB) biedriem. Jebkuru LETB ētikas noteikumu neievērošana ir nopietns pārkāpums. Biedri, kuri neievēro Ētikas kodeksu var tikt izslēgti no LETB. 1. VISPĀRĪGIE ĒTISKIE PRINCIPI 1.1. Eksistenciālais terapeits savā profesionālajā darbībā cenšas īstenot augstākos profesionalitātes standartus. 1.2. Eksistenciālais terapeits uztur un turpina paaugstināt savu personisko un profesionālo kompetenci, piemēram, regulāri supervizējoties, nepieciešamības gadījumā atsākot personisko psihoterapiju, apmeklējot profesionālās konferences vai seminārus. 1.3. Eksistenciālais terapeits apzinās savus personiskos un profesionālos ierobežojumus, un ievērojot tos, konsultējas ar kolēģiem vai ar supervizoru, un (vai) iesaka savam klientam citu terapeitu, ja darbs ar konkrēto klientu pārsniedz minēta eksistenciālā terapeita iespēju robežas. 1.4. Eksistenciālais terapeits apzinās situācijas, kurās attiecības ar darba devējiem, tuviem draugiem, radiem un partneriem ir divējādas, tā ka šīs personas varētu ietekmēt eksistenciālā terapeita profesionālos lēmumus, un savā profesionālajā darbībā izvairās no divējādām attiecībām vai arī iespēju robežās kontrolē to radīto risku, ja divējādo attiecību pilnīga novēršana nav iespējama. 1.5. Eksistenciālais terapeits izprot un atzīst tādas personu un grupu atšķirības, kā vecuma, dzimuma, sociāli ekonomiskā stāvokļa vai etniskās izcelsmes nosacītās īpatnības, kā arī tās cilvēku īpašās vajadzības, ko nosaka specifiskas neizdevīgas dzīves situācijas. Eksistenciālais terapeits iegūst piemērotu apmācību un pieredzi, vai arī konsultējas, lai nodrošinātu adekvātu un kompetentu profesionālu palīdzību šādām personām. 1.6. Nav pieļaujama klientu diskriminācija pēc to sociālās izcelsmes, sociāli ekonomiskā stāvokļa, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, tautības, rases, reliģiskās vai idejiskās pārliecības. 1.7. Nav pieļaujams eksistenciāla terapeita darbs alkohola vai narkotisku vielu intoksikācijas stāvoklī, kā arī, ja citu iemeslu dēļ somatiskās vai psihiskās veselības stāvoklis neļauj terapeitam strādāt pilnvērtīgi. 1.8. LETB valde sniedz atbalstu LETB biedriem terapeita profesionālās ētikas jautājumos un piedāvā individuālas konsultācijas sakarā ar ētiska rakstura sarežģījumiem vai problēmām biedru profesionālajā darbībā (neparedzot nekādas biedru sodīšanas sankcijas saistībā ar konsultācijās minētajām problēmām). 1.9. Eksistenciālais terapeits ir pilnībā atbildīgs par savu profesionālo darbību un organizē savu darbu saskaņā ar šo Kodeksu un Valstī pastāvošajām juridiskajām normām. 1.10. Ja LETB biedram ir krimināla vai civila sodāmība, apsūdzība vai tiesas process, kas saistīti ar viņa psihoterapeitisko darbību, tad šim biedram obligāti jāinformē par to LETB valde. 1.11. LETB veic savu biedru aizstāvību, ja tie savā profesionālajā darbībā sastopas ar uzbrukumiem un draudiem. 2. MORĀLIE UN TIESISKIE STANDARTI 2.1. Kodeksā iztirzātie ētikas principi ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas vispārīgajiem principiem, kā arī saskaņā ar Latvijas Psihoterapeitu Biedrības Ētikas kodeksu un Eiropas Psihoterapijas Asociācijas Ētikas Principu Deklarāciju. 2.2. Eksistenciāla terapeita pienākums ir pirms psihoterapijas uzsākšanas saprotami izskaidrot klientam psihoterapeitiskā darba principus, nosacījumus un metodes, kā arī psihoterapijas sagaidāmās vēlamās sekas un iespējamās apgrūtinošās blakusparādības; informēt klientu par iespējām iepazīties ar LETB Ētikas kodeksu. Ja klients piekrīt piedāvātajiem darba noteikumiem, nepieciešams sastādīt mutisku vai rakstisku psihoterapijas kontraktu. Ja terapeits uzskata, ka konkrēta psihoterapijas metode klientam nav piemērota, vai arī ja pats klients no tās atsakās, jāpiedāvā klientam cita psihoterapijas metode vai arī cita profesionāļa palīdzība. 2.3. Psihoterapijas kontraktā tiek noteikti psihoterapijas ietvari (tas, kas konkrētajā gadījumā tiek pieņemts par psihoterapiju); tiek noteikta konfidencialitātes pakāpe; sesiju iespējamais skaits un biežums; saskare un saziņa sesiju starplaikos; pārtraukumi sakarā ar brīvdienām un atvaļinājumiem; psihoterapijas pabeigšanas noteikumi; savstarpējā finansiālā atbildība; iespējamā medicīniskās palīdzības nepieciešamība; psihiatriskas konsultācijas iespējas; kā arī citi psihoterapeitiskā darba būtiskākie nosacījumi. 2.4. Eksistenciālajam terapeitam tiek rekomendēts apdrošināt savu profesionālo darbību. 3. KONFIDENCIALITĀTE 3.1. Eksistenciālais terapeits nodrošina psihoterapijā saņemtās informācijas konfidencialitāti un informē klientu par konfidencialitātes nosacījumiem, slēdzot psihoterapijas kontraktu. Konfidenciālo informāciju terapeits drīkst izpaust citiem mutiski vai rakstiski vienīgi ar klienta vai klienta intereses pārstāvošas personas rakstisku piekrišanu. Konfidencialitāte ir jāievēro arī pēc psihoterapijas pabeigšanas vai pārtraukšanas. Izņēmumi konfidencialitātes principa ievērošanā ir vienīgi punktā 3.2. minētie gadījumi. 3.2. Konfidencialitātes ievērošanas pienākums psihoterapeitam nav saistošs tādos gadījumos, ja ir spēkā vismaz viens no turpmāk minētajiem trim nosacījumiem: 3.2.1. atkāpe no konfidencialitātes saglabāšanas ir vienīgais veids, kā ir iespējams klientam palīdzēt; 3.2.2. konfidencialitātes saglabāšana rada nepārprotamu un nenovēršamu apdraudējumu klientam un (vai) terapeitam, un (vai) citām personām; 3.2.3. terapeits ir pārliecināts, ka konfidencialitātes pārkāpšanas gadījumā klienta un (vai) terapeita, un (vai) citu personu apdraudējums tiktu ierobežots vai novērsts. 3.3. Gadījumā, ja psihoterapijā saņemtā informācija liecina par nepārprotamu un nenovēršamu apdraudējumu klientam un (vai) terapeitam, un (vai) citām personām, terapeitam šī informācija jānodod kompetentām iestādēm (mediķiem, policijai). Klients tiek par šo konfidencialitātes nosacījumu informēts, uzsākot psihoterapeitiskās attiecības. 3.4. Eksistenciālais terapeits drīkst, arī bez klienta rakstiskas piekrišanas, psihoterapijā saņemto informāciju izpaust kolēģu lokā un profesionālos nolūkos (mācībās un supervīzijās), taču vienīgi ar nosacījumu, ka materiāls tiek sagatavots un pasniegts tādā veidā, kas nodrošina klienta maksimālu anonimitāti. 3.5. Darbā ar klientiem, kas nepilngadības vai citu iemeslu dēļ nevar sniegt brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu konfidencialitātes jautājumos, terapeits situācijai atbilstošā veidā apspriežas ar šo klientu intereses pārstāvošām personām un velta īpašu uzmanību tam, lai šo klientu intereses tiktu ievērotas. 3.6. Eksistenciālajam terapeitam ir jānodrošina psihoterapijā saņemtās informācijas konfidencialitāte, lietojot un uzglabājot sava darba pierakstus. 3.7. Informāciju zinātniskiem nolūkiem; publikācijām; intervijām; prezentācijām plašsaziņas līdzekļos terapeits sagatavo un pasniedz tādā veidā, kas nodrošina klienta maksimālu anonimitāti. 3.8. Nav pieļaujams, ka terapeits izmantotu psihoterapijā iegūto informāciju savtīgos nolūkos. 4. KLIENTA INTERESES UN LABKLĀJĪBA 4.1. Eksistenciālais terapeits respektē un atbalsta savu klientu (personu vai grupu) integritāti un labklājību. Ja rodas interešu konflikts iestādē, kurā strādā terapeits vai klients, tad terapeits informē tajā iesaistītās puses par savām saistībām, izskaidrojot savas atbildības un lojalitātes būtību. Ja kāda organizācija izvirza terapeitam tādas prasības, kas nozīmē klienta labklājības principa pārkāpšanu, terapeits informē visas puses par savu profesionālo ētisko atbildību, izskaidrojot ētisko konfliktu. Šādos gadījumos terapeits, kā vien tas iespējams, rīkojas, lai panāktu konflikta atrisināšanu. 4.2. Eksistenciālais terapeits izsmeļoši informē klientu par jebkādu psihoterapijas, izglītības, apmācības, izpētes procedūru būtību un nolūkiem un atklāti apliecina to, ka klientu, studentu, apmācāmo personu un pētījumu dalībnieku piedalīšanās šajās procedūrās ir brīvprātīga. Piespiešana piedalīties vai saņemt pakalpojumus ir ētiski nepieļaujama. 4.3. Eksistenciālais terapeits rūpējas par terapeita un klienta savstarpējo attiecību kvalitāti, vienmēr respektē klienta intereses un klienta individualitāti. 4.4. Eksistenciālais terapeits it īpaši ievēro to, kas ir specifisks psihoterapeitiskajās attiecībās ar klientu, – izteikto uzticēšanos un daļējo savstarpējo atkarību. Terapeits nedrīkst ekspluatēt un ļaunprātīgi izmantot klienta uzticēšanos, apmierināt personīgās vajadzības (emocionālās; seksuālās; sociālās; ekonomiskās) uz klienta rēķina, kā arī nedrīkst neievērot noslēgto psihoterapijas kontraktu. Seksuālas attiecības ar klientu ir ētiski nepieļaujamas. 4.5. Eksistenciālais terapeits atzīst klienta tiesības pārtraukt psihoterapiju arī tādā gadījumā, ja šis klienta lēmums nesaskan ar abpusējo vienošanos psihoterapijas kontraktā par psihoterapeitiskā darba apjomu un termiņiem. Ja psihoterapijas gaitā klients atsakās no sadarbības ar konkrēto terapeitu vai arī no konkrētās psihoterapeitiskās metodes, terapeits piedāvā klientam citu metodi vai arī cita profesionāļa palīdzību. 4.6. Ievērojot noslēgto psihoterapijas kontraktu, terapeita pienākums ir iespēju robežās nepieļaut situācijas, kad psihoterapija tiek neplānoti pārtraukta pēc paša terapeita iniciatīvas. Ja tomēr tas ir nepieciešams, terapeits saprotami izskaidro klientam radušos situāciju un sava lēmuma pamatojumu, un (vai) informē klientu par turpmākas psihoterapeitiskas un (vai) citas profesionālas palīdzības iespējām, piedāvājot citu profesionāļu palīdzību. 5. PROFESIONĀLĀS ATTIECĪBAS 5.1. Eksistenciālais terapeits atzīst un respektē savu kolēģu (psihoterapijas speciālistu, ārstu-psihoterapeitu, psihologu, psihiatru, ārstu u.c.) vajadzības, pienākumus un īpašās kompetences, kā arī attiecīgo profesionālo iestāžu un organizāciju pienākumus un prerogatīvas. 5.2. Eksistenciālais terapeits kā citu profesionāļu darba devējs vai supervizors atzīst par savu pienākumu veicināt šo personu turpmāku profesionālu attīstību un kompetenci. 5.3. Eksistenciāla terapeita profesionālo attiecību (ar klientiem; supervizantiem; studentiem; darba ņēmējiem; pētījumu dalībniekiem; u.c.) savtīga izmantošana, kā arī terapeita pieļaujoša attieksme pret šādiem pārkāpumiem kolēģu lokā ir ētiski nepieļaujama. 5.4. Uzzinot par cita eksistenciāla terapeita izdarītu ētisku pārkāpumu, terapeits mēģina šādu problēmsituāciju atrisināt neformāli, vēršot šī kolēģa uzmanību uz izdarīto pārkāpumu. Ja pārkāpums ir smags, vai arī, ja neformālā veidā to labot nav iespējams, terapeits vērš uz to LETB valdes uzmanību. 5.5. Kolēģu darba apspriešana vai komentēšana klientu klātbūtnē ir ētiski nepieļaujama. 5.6. Klientu interesēs un cienot savus kolēģus, terapeits respektē tās psihoterapeitiskās attiecības, kuras ir klientam ar citu terapeitu. 6. PUBLISKI PAZIŅOJUMI UN REKLĀMA 6.1. Eksistenciāla terapeita publicētu paziņojumu un reklāmas sludinājumu nolūks ir palīdzēt sabiedrībai veikt apzinātus spriedumus un izvēles. Piedāvājamie pakalpojumi, sava profesija, profesionālā sagatavotība un kvalifikācija šādos paziņojumos jāataino un jāraksturo objektīvi un pareizi. 6.2. Nav ētiski pieļaujams reklāmā, paziņojumos, publiskās lekcijās, veicot apmācības, vadot terapijas grupas minēt konkrētu personu psihoterapeitisko pieredzi, izmantot rekomendējoša rakstura atsauksmes, kā arī noniecinoši salīdzināt savu darbu ar kolēģu darbu un (vai) noniecinoši salīdzināt savu psihoterapijas virzienu ar citiem psihoterapijas virzieniem. 6.3. Psihoterapeitiski izvērtējumi un psihoterapija notiek vienīgi profesionālu psihoterapeitisku attiecību kontekstā. Ja terapeits sniedz ieteikumus publiskās lekcijās vai demonstrējumos, vai arī izmantojot plašsaziņas līdzekļus, pastu u.tml., tiem jābūt apsvērtiem visaugstākajā profesionalitātes līmenī un saskaņā ar pašreizējiem datiem, kas saistīti ar konkrēto jautājumu. 7. IZVĒRTĒŠANA UN IZPĒTE 7.1. Psiholoģiskus atzinumus eksistenciālais terapeits nesniedz. 8. SŪDZĪBU IESNIEGŠANAS UN IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA 8.1. Par ētikas pārkāpumu tiek saukta tāda rīcība vai izturēšanās, kas atzīstama par ētiski nosodāmu vai nolaidīgu, t.i., Ētikas Kodeksa principu vai normu neievērošana. 8.2. Sūdzību procedūras mērķis ir aizstāvēt psihoterapijas klientu, eksistenciālo terapeitu (LETB biedru) un/vai psihoterapeitisko procesu, kā arī veidot pozitīvu attieksmi par eksistenciālo terapiju sabiedrībā. Sūdzības procedūras laikā tiek noskaidrota situācija, uzklausīti viedokļi, meklēti risinājumi tādā veidā, lai visas sūdzībā iesaistītas puses jutās uzklausītas un atbalstītas. Sūdzības izskatīšanas gaitā abām pusēm tiek dota iespēja izsmeļoši izskaidrot un komentēt sūdzību. Sūdzību izskatīšanas procedūra nodrošina klienta un eksistenciālā terapeita (LETB biedra) interešu aizstāvību un palīdz veidot veiksmīgu sadarbības praksi. Sūdzības izskatīšanā LETB Ētikas komisija atturas no tādiem principiāliem iepriekšpieņēmumiem par to, ka ētikas pārkāpums ir noticis vai arī nav noticis, kādi paliktu spēkā, ja vien izskatīšanas rezultātā pārliecinoši neatklātos pretējais. Sūdzības izskatīšana LETB Ētikas komisijā ir norobežojama no izmeklēšanas, izvērtēšanas un argumentēšanas to juridiskā izpratnē, kas pārsniegtu LETB kompetences robežas. Sūdzību par LETB biedra neētisko uzvedību var iesniegt viena gada garumā kopš notikuša incidenta. Sūdzības par LETB biedra neētisko uzvedību, kas notika vairāk kā gadu atpakaļ, netiek izskatītas. Sūdzību izskatīšanas dokumenti glabājas 5 (piecus) gadus. 8.3. Sūdzības par LETB biedru darba praksi izskata LETB Ētikas komisija (ĒK), kuru ievēl LETB kopsapulcē. Ētikas komisija sastāv no 3 biedriem. LETB valdes locekļi nevar būt LETB Ētikas komisijas locekļi. 8.4. ĒK pieņem lēmumus neatkarīgi no citu komisiju lēmumiem. ĒK locekļi apzinās savu pilnvaru robežas, atturas no sava subjektīvā vērtējuma par kolēģu darbību. ĒK lēmumiem ir rekomendējošs raksturs. 8.5. ĒK īsteno šādus mērķus: 8.5.1. Palīdzība un atbalsts LETB biedriem, kuriem rodas ētiska rakstura dilemmas profesionālajā darbībā. 8.5.2. Pārraudzība par to, kā LETB biedri ievēro LETB ētiskās uzvedības standartus, kas atbilst LETB Ētikas kodeksam. 8.5.3. LETB biedru tiesību aizsardzība, saskaņā ar LETB ētikas kodeksu. 8.5.4. Atbalsts konfliktu situāciju risināšanā profesionālajā vidē – gan starp LETB biedriem un dažādiem speciālistiem, kuri nav LETB biedri, gan starp LETB biedriem. 8.5.5. Vada un organizē saņemto sūdzību par LETB biedru izskatīšanu. 8.6. Vēršanās ar sūdzību ĒK nav pamats kolēģu diskriminācijai, gan to, pret kuriem sūdzība iesniegta, gan to, no kuriem tā nāk. Katra saņemtā sūdzība tiek izskatīta. 8.7. Ja ĒK loceklis konstatē, ka atrodas interešu konfliktā ar sūdzību iesniedzošo personu vai personu, par kuru tiek iesniegta sūdzība, viņam ir tiesības un pienākums atteikties no šīs sūdzības izskatīšanas. Šādā gadījumā tiek pieaicināts cits komisijas loceklis no LETB biedriem, kuram nav šī interešu konflikta. 8.8. Sūdzība tiek iesniegta LETB Ētikas komisijai rakstiskā formā. Sūdzībā jābūt norādītam cietušās personas vārdam, uzvārdam un kontaktinformācijai, apsūdzamās personas vārdam, uzvārdam, sūdzības būtības izklāstam un norādei uz rezultātu, ko sūdzības iesniedzējs sagaida pēc sūdzības izskatīšanas. Sūdzībā jābūt minētiem faktiem, kas aprakstītu ētiskas dabas problēmu vai strīda būtību un jānorāda, kurš LETB Ētikas kodeksa punkts ir pārkāpts. 8.9. LETB ĒK informē LETB valdi un biedru, par kuru tika iesniegta sūdzība, par saņemtas sūdzības saturu. 8.10. ĒK ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par sūdzības izskatīšanu vai neizskatīšanu. Ja sūdzība netiek pieņemta izskatīšanai, sūdzības iesniedzējs un viņa apsūdzētā persona tiek rakstiski informētas par atteikumu un tā iemesliem. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, abas puses tiek rakstiski informētas par termiņu, kādā paredzēts izskatīt sūdzību un paziņot lēmumu, kas pieņemts uz sūdzību izskatīšanas pamata. 8.11. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, vispirms ĒK tiekas ar abām pusēm, uzklausa tās un mēģina samierināt, kas varētu kalpot par pamatu sūdzības atsaukšanai. Ja sūdzības iesniedzējs nav ar mieru sūdzību atsaukt, sūdzība tiek izskatīta tālāk. 8.12. ĒK pienākums ir izskatīt sūdzību ne ilgāk kā divu mēnešu laikā (vasaras periodā – 3-4 mēnešu laikā), pieņemt lēmumu un divu nedēļu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža rakstiskā veidā to nosūtīt LETB valdei un abām pusēm. Ja izskatīšana ievelkas ilgāk, LETB valde un abas puses tiek informētas par termiņa pagarināšanas iemesliem. 8.13. Interešu konflikta gadījumā, LETB Ētikas komisija var pieņemt lēmumu nosūtīt sūdzību Latvijas Psihoterapeitu Biedrības Ētikas komisijai tās izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Iesaistītās puses par to tiek informētas. 8.14. Katram LETB biedram ir tiesības lūgt citu LETB biedru (izņemot tos, kas iekļauti ĒK un valdē) būt viņa padomniekam sūdzības izskatīšanas procesā. Padomniekam ir tiesības kopā ar apsūdzēto personu piedalīties sūdzības izskatīšanas sēdēs. 8.15. LETB biedrs, par kura profesionālo darbību ir saņemta sūdzība, atzīst par savu pienākumu sekmēt sūdzības izskatīšanu, sadarbojoties ar ĒK un pēc tās aicinājuma piedaloties sūdzības izskatīšanas procedūrā ar savu klātbūtni un laikus sniedzot skaidru informāciju sakarā ar sūdzību. 8.16. Sūdzības izskatīšanas procesa kopsavilkums tiek fiksēts rakstiski. Šī informācija ir konfidenciālā. 8.17. Ja ar ĒK lēmumu tiek konstatēts LETB Ētikas kodeksa pārkāpums, šim lēmumam pievienojamas rekomendācijas LETB valdei par to, kā novērst pārkāpuma sekas un (vai) līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos. 8.18. LETB valde sakarā ar apsūdzētā biedra ētisku pārkāpumu var pieņemt vienu vai vairākas no šādām sankcijām: izskaidrojoša rakstura saruna; brīdinājums; rājiens; uzraudzība; papildus profesionālās kompetences celšanas pasākumi (supervīzijas, personiskā terapija, papildus apmācības); ierosinājums LETB/LPB sertifikācijas komisijai; izslēgšana no LETB. 8.19. Ievērojot profesionālās ētiskās atbildības principu, LETB valdei ir tiesības nepieņemt biedra iesniegumu par izstāšanos no Biedrības, ja par šo biedru ir ĒK iesniegta sūdzība, kas vēl nav izskatīta, vai arī tās izskatīšana vēl nav pabeigta. Apstiprināts Latvijas eksistenciālās terapijas biedrības biedru elektroniskajā balsošanā 2023.gada 26.novembrī.

Kas ir eksistenciālā psihoterapija? Eksistenciālās terapijas mērķis ir palīdzēt cilvēkam saprast savu dzīvi, tās paradoksus un dilemmas, kā arī atrast iespējas apzināti veidot sev jēgpilnu nākotni. Eksistenciālisms aplūko cilvēku kā nepārtrauktu dzīves procesu, kas ir nesaraujami saistīts ar viņa dzīves kontekstu. Eksistenciālās terapijas uzmanības centrā ir klienta reālā dzīve, kāda tā ir šobrīd. Eksistenciālisti uzskata, ka terapijā mainīt cilvēku nav pašmērķis – būtiskākais ir klientam skaidri izprast savas dzīves unikālo kontekstu visplašākajā nozīmē, proti, redzēt savu dzīvi kā veselumu, bez bailēm un meliem. Eksistenciālās psihoterapijas procesā klientam ir iespēja izprast savas attiecības ar cilvēka dzīves universālajiem aspektiem: bailēm, nenoteiktību, brīvību, nāvi, atbildību, mīlestību. Apzināties to, kā mēs patiesībā dzīvojam, ne vienmēr ir vienkārši, tādēļ pats šis izpētes process sadarbībā ar psihoterapeitu ir tas, kas maina klientu. Eksistenciālā terapija aplūko cilvēku visos esamības rakursos – gan fiziskajā un sociālajā, gan psihiskajā un garīgajā. Šī virziena teorētiskā bāze ir cieši saistīta ar eksistenciālisma filosofiju. Ļoti būtiska loma eksistenciālajā terapijā ir tāda psihoterapijas mērķa izvirzīšana, kas patiesi saskan ar klienta dziļākajām ilgām, vajadzībām un dzīves jēgas izjūtu. Eksisteniciālā virziena psihoterapeits tiecas veidot ar klientu līdzvērtīgas attiecības, kas balstītas savstarpējā uzticībā un abu pušu atbildībā. Eksistenciālā terapija var notikt gan individuāli, gan psihoterapeitiskajās grupās. Eksistenciālās psihoterapijas ideālais mērķis ir klienta spēja būt brīvam un atbildīgam savas dzīves saimniekam, kas apzinās savas dzīves ierobežojumus, taču neizvairās no izaicinājumiem un dzīves sniegtajām iespējām. Eksistenciālā terapija Kā darbojas eksistenciālā terapija? Eksistenciālie terapeiti terapijas procesu redz kā savstarpēju, atbalstošu, pētniecisku dialogu starp diviem cilvēkiem – viens meklē atbalstu no otra, kurš ir profesionāli apmācīts to darīt. Eksistenciālā terapija akcentē sirsnīgu, atbalstošu, līdzjūtīgu un tajā pašā laikā izaicinošu attiecību veidošanu starp terapeitu un klientu, apzinoties šo attiecību galveno lomu terapijas procesā. Terapijas procesā eksistenciālais terapeits pēta klienta jūtas, domas un dinamisko mijiedarbību šeit un tagad, šajās attiecībās un ar citiem cilvēkiem, lai iegūtu skaidrāku izpratni par pagātnes pieredzes pasauli, pašreizējiem notikumiem un nākotnes cerībām. Šīs cieņas pilnās, līdzjūtīgās atbalstošās un vienlaikus ļoti reālās tikšanās kopā ar fenomenoloģisku pieeju ļauj eksistenciālajiem terapeitiem precīzāk izprast cilvēka būšanas veidu pasaulē. Mēģinot izvairīties no savas uztveres un vērtību sistēmas uzspiešanas klientiem, eksistenciālie terapeiti atklāj un norāda neatbilstības, pretrunas un atšķirības izvēlētajos un ierastajos cilvēka pastāvēšanas veidos. Tādā veidā eksistenciālie terapeiti var konstruktīvi palīdzēt tikt galā ar destruktīvajām tieksmēm. Eksistenciālie terapeiti cenšās izvairīties raudzīties uz cilvēka pieredzi vai būšanas veidu pasaulē kā uz pozitīvu/negatīvu, veselīgu/slimu, radošu/destruktīvu utt. Terapijas mērķis ir, lai klients varētu atpazīt, pieņemt un aktīvi izmantot savu atbildību un brīvību būt vai rīkoties citādi, veikt nepieciešamas izmaiņas vai izvēlēties veidus, kā būt pasaulē. Lai atbalstītu šo potenciāla atbrīvošanās procesu, eksistenciālā terapija ir vērsta uz cilvēka iekšējās pieredzes, viņa subjektivitātes vai esības apzināšanos: īslaicīgu, pārejošu, plūstošu no vienas sekundes uz nākamo, domām, sajūtām un jūtām. Tajā pašā laikā eksistenciālā terapija atzīst pagātnes, tagadnes un nākotnes mijiedarbības neizbēgamību. Šajā sakarā eksistenciālie terapeiti atzīst pagātnes un nākotnes milzīgo spēku un tieši pievēršas to ietekmei uz tagadni. Kas var gūt labumu no eksistenciālās terapijas? Eksistenciāla pieeja var palīdzēt cilvēkiem, kas cīnās ar dažādām problēmām, simptomiem un izaicinājumiem. To var izmantot ar dažādiem klientiem, sākot no bērniem līdz vecāka gadagājuma cilvēkiem, pāriem, ģimenēm vai grupām, un gandrīz jebkur, tostarp slimnīcās, klīnikās, privātpraksēs, darba vietās, organizācijās un sociālajās kopienās. Tā kā eksistenciālā terapija atzīst, ka mēs vienmēr pastāvam attiecību kontekstā ar pasauli, tā var būt īpaši noderīga, strādājot ar klientiem no dažādām demogrāfiskajām un kultūras vidēm. Eksistenciālā terapija ir īpaši piemērota cilvēkiem, kuri vēlas izprast savu dzīves filozofisko nostāju, taču dažos gadījumos tā var nebūt piemērotākā cilvēkiem, kuriem nepieciešama ātra iejaukšanās un atbrīvošanās no sāpīgiem, dzīvību apdraudošiem vai ierobežojošiem psihiskiem simptomiem. Tomēr tieši tāpēc, ka tā koncentrējas uz visu cilvēka eksistenci, nevis tikai uz psihopatoloģiju un simptomiem, eksistenciālā terapija var būt derīga pieeja, lai atrisinātu vissmagākās reakcijas uz postošiem psiholoģiskiem, garīgiem vai eksistenciāliem traucējumiem. vai pieredze, gan kombinācijā ar nepieciešamo psihiatrisko ārstēšanu, gan un pati par sevi. < Atpakaļ

< Atpakaļ КОНТУРЫ ЭКЗИСТЕНЦИАЛЬНОЙ ТЕРАПИИ. Практическое применение экзистенциальной терапии Rimantas Kočiūnas Учитывая то, что практика экзистенциальной терапии связана с тщательным анализом жизни, опорных точек мировидения и ценностей клиента, ее можно считать в большей степени долговременной, чем краткосрочной (хотя такая работа не исключается). Она больше фокусирована на вопросах жизни, чем на симптомах. Процесс терапии не имеет жесткой структуры, не существует никаких алгоритмов решения трудностей, в работе, как правило, не используются упражнения, игры и другие технические приемы. Можно сказать, что терапевтическая работа опирается не столько на какие-то технологии взаимодействия, сколько на совместное с клиентом построение отношений и проецирование трудностей клиента на пространство этих отношений, сверяясь с вышеизложенными теоретическими ориентирами. Главная задача терапевта — феноменологическое понимание клиента, способствующее более глубокому пониманию клиентом фундаментальных принципов своей жизни, появляющихся в ней проблем и расстройств. Клиенты экзистенциальной терапии. Так как, согласно экзистенциальному пониманию, терапевтическая работа делается не для клиента, а вместе с ним, главные требования к клиентам, как и в любой психотерапии — мотивация, заинтересованность в изменениях, способность говорить о своих трудностях, хотя бы минимальная возможность рефлексии переживаемых чувств и состояний, готовность к личностному и интенсивному участию, к сотрудничеству для достижения терапевтических целей. Иногда можно встретиться с ошибочным представлением, что экзистенциальная терапия требует какой-то особой интеллектуальности или философской подготовки клиента. Это не так, потому что значимость философских предпосылок экзистенциальной терапии никак не связана с требованиями к клиентам. Чтобы работа терапевта была эффективной, философия, теория терапии должна стать частью личной философии жизни терапевта, так как помогает не теория, а хорошо знающий ее терапевт. Поэтому можно сказать, что возможности применения экзистенциальной терапии ограничивают не клиенты, а способности, степень самопознания, опыт практикующих терапевтов. Экзистенциальная терапия может быть эффективной для любых клиентов — сталкивающихся с самыми разными трудностями и проблемами жизни, попавших в кризисные и пограничные жизненные ситуации, соматических и психосоматических больных, имеющих разнообразные психические расстройства (в случаях, когда психотерапия вообще применима), пар и семей. С некоторой условностью можно говорить разве что о некоторых возрастных ограничениях применения экзистенциальной терапии. Опубликовано мало данных о применении этой терапии с младшими детьми (хотя этим вопросам была посвящена конференция в 2006 г. в Вентспилсе (Латвия), но есть позитивный опыт терапевтической работы с подростками. Особенности терапевтического контракта. В экзистенциальной терапии, несмотря на ее кажущуюся неструктурированность, большое внимание уделяется терапевтическому контракту (как его заключению, так и возможному перезаключению) как основному структурирующему элементу терапевтической помощи. Особенно подчеркивается значимость разделения ответственности между терапевтом и клиентом и определение конкретных и реалистичных терапевтических целей. Ответственность в терапевтическом процессе разделяется таким образом: клиенту отдается основная часть ответственности за содержание терапевтических сессий (приносимые вопросы, темы), а терапевт несет основную часть ответственности за выбор наиболее оптимальной стратегии, тактики, способов помощи. За результаты совместной терапевтической работы ответственность несут как терапевт, так и клиент. Следует обратить внимание на еще один аспект ответственности клиента в терапии — насколько он принимает ответственность, признает свое авторство в проблемах, побудивших его искать психотерапевтической помощи. Очевидно, что клиенту можно реально помочь лишь в границах признаваемого им авторства своих трудностей, так как нет необходимости что-то менять в том, что было создано другими или вызвано независящими от клиента неблагоприятными обстоятельствами. Поэтому в экзистенциальной терапии рекомендуется заниматься вопросами, в которых клиент признает хотя бы часть своей ответственности. Определение терапевтических целей, вместе с созданием продуктивных терапевтических отношений, считается главной задачей начального этапа терапии. Клиенты обращаются к психотерапевту со своими желаниями, ожиданиями, надеждами. Их растерянность, слабость, страдание нередко естественным образом способствуют принятию терапевтом роли «скорой помощи». С экзистенциальной точки зрения, подобная поспешность, с которой терапевт откликается на ожидания клиента, недостаточно познакомившись с ним, с контекстом его трудностей, не разобравшись до конца, в чем именно он нуждается в помощи, нежелательна, так как нарушает баланс ответственности в процессе помощи и рано или поздно заводит в тупик сам процесс терапии. Поэтому в экзистенциальной терапии много внимания уделяется трансформации желаний клиента в терапевтическую цель (цели) совместной работы, которая принималась и одинаково понималась как клиентом, так и терапевтом. Цель должна быть как можно более конкретной, достижимой в рамках оговоренной продолжительности терапии и соответствовать реальным возможностям и имеющимся ресурсам клиента. В идеальном случае она должна формулироваться терминами ожидаемого результата, т.е. уже в начале работы мы пытаемся назвать, что должно произойти, измениться в процессе совместного труда в рамках оговоренной продолжительности терапии. Совместный тщательный труд по определению терапевтических целей превращает заключение терапевтического контракта из формальных договоренностей в процесс, завершающий начальный этап терапии. Терапевтические отношения. Экзистенциальное понимание терапевтических отношений опирается на диалогическую философию М. Бубера, в которой говорят о двух типах отношений — Я-Ты и Я Оно (M. Buber, 1998). В первом случае отношения строятся путем соприкосновения с непосредственным субъективным опытом другого человека («встреча»), во втором случае — другой рассматривается как объект (интереса, помощи, анализа, лечения и т.д.). Исследование субъективной реальности другого человека возможно лишь при встрече двух Я. Исходя из этого, Р. Лэйнг дает определение психотерапии: «Психотерапия должна быть попыткой двух людей раскрыть полноту бытия человеком через их взаимный контакт. Любая техника, применяемая без самости терапевта, связанная с поведением, но игнорирующая субъективный опыт, связанная с отношениями, но игнорирующая личности в отношениях — попросту увековечивает болезнь, которую пытается лечить. Психотерапия всегда является отношением двух полей опыта» (R. Laing, 1974). Таким образом, психотерапевтическая встреча с экзистенциальной точки зрения прежде всего и понимается как диалог двух разных людей, направление которого каждый момент встречи определяется совместно. Фокусом этого терапевтического диалога является опыт клиента, т.е. встреча по сути происходит в феноменологическом поле опыта клиента. В экзистенциальной терапии больше говорят не о «работе с клиентом», а о выборе подходящего способа совместного бытия, который и составляет основу «работы». Как пишет Э. Спинелли (E. Spinelli, 1995), терапевту следовало бы избегать роли «знающего», которому ясно, что неправильно в жизни клиента, что нужно в ней менять. Вместо бытия «целителем», «учителем», «профессиональным помощником» терапевту предлагается быть прежде всего открытым всему, что происходит в терапевтической встрече, т.е. любым чувствам и темам, быть готовым безусловно принять инаковость клиента, предоставить ему возможность пережить, что значит быть выслушанным и услышанным. Ключ успеха терапии чаще всего в ее начале, когда терапевт помогает клиенту понять, что он принимает участие в создании совместной жизни с полностью от него отличающимся Другим (терапевтом). Этот Другой ясно формулирует свои требования и придерживается их сам, является последовательным в отношениях с клиентом. Он говорит то, что думает, и делает то, что говорит. Для клиента это может быть первым опытом бытия с другим человеком, на которого можно положиться (E. Spinelli, 2003). В экзистенциальной терапии важна открытость и принимающая установка терапевта; это прежде всего касается принятия настоящего образа жизни клиента. Когда терапевт принимает клиента таким, каков он есть в настоящее время, он предоставляет ему возможность перестать осуждать и критиковать себя, смелее пересмотреть свои фиксированные, застывшие убеждения, установки, которые чаще всего и определяют его критическое отношение к себе и деструктивные отношения с другими, с миром в целом. Это помогает клиенту понять, как он сам принимает активное участие в создании своих трудностей. Безоценочное отношение терапевта к мировидению клиента, несмотря на его ограниченность, искаженность, иррациональность, может иметь существенные последствия для ожиданий и предположений клиента по поводу того, какими являются Другие, чего Другие от него ждут, чего он сам ждет от Других. Чаще всего указываются три основные феноменологические установки терапевта, определяющие характер терапевтических отношений: Постоянное внимание к «придерживанию» своих убеждений, взглядов, ценностных установок в терапевтическом диалоге, т.е. избегание оценивания представлений клиента, качеств его характера или поведения как хороших или плохих, правильных или неправильных, полезных или вредных и т.д. Внимание к непосредственному опыту бытия вместе с клиентом, будучи настроенным на обсуждение происходящего «здесь и сейчас» в терапевтическом пространстве. Избегание объяснений и интерпретаций поведения клиента, больше ориентируясь на более глубокое понимание контекстов жизни клиента. В терапевтических отношениях в экзистенциальном понимании терапевт не берет на себя обязательств разрешения проблем клиента, он вообще избегает роли значимого человека в жизни клиента. Как пишет Э. ван Дорцен-Смит, терапия ориентирована на помощь клиенту «встать на свои ноги и стоять на них, а не опираться на других или другим разрешать опираться на него» (E. van Deurzen-Smith, 1988). Терапевт скорее является катализатором прояснения жизни клиента. Его цель — не жизнь клиента делать легче (это особенно касается терапевтических отношений и терапевтического пространства в целом), а помочь ему легче жить в его повседневной жизни. Таким образом, терапевтические отношения в экзистенциальной терапии можно охарактеризовать как гармоничное сочетание взаимосвязанности и автономности терапевта и клиента. Терапевтическая «техника». В экзистенциальной терапии отсутствует какая-нибудь система специфических способов помощи или терапевтических техник. Не существует каких-то специальных «экзистенциальных методов работы». Вместо этого, главным считается экзистенциальное мировоззрение, экзистенциальное мышление терапевта, направленное на стремление понять другого человека в реальности его конкретной жизни. Так, Р. Мэй суть экзистенциальной терапии определял как внутреннюю экзистенциальную позицию терапевта по отношению к миру и к людям (R. May, 1958). Среди представителей экзистенциальной терапии можно встретить мнение, что в терапевтической помощи недопустимо использование любых техник и оценочных процедур, которые разрушают тонкую ткань отношений. С моей точки зрения, философия экзистенциальной терапии все-таки не мешает (тем более, не запрещает) использования богатого технического арсенала современной психотерапии. Вспомним М. Босса, который в своей практической работе использовал способы ортодоксального психоанализа, тем не менее оставаясь одной из самых ярких фигур в экзистенциальной терапии. Важны не сами методы или техники и их происхождение, а экзистенциальный контекст и способ их использования. При выборе конкретных способов работы в экзистенциальной терапии терапевту следовало бы ответить себе на два вопроса (R. May, 1958): 1. Что больше всего помогло бы понять жизнь клиента, способы ее построения в целом? 2. Что больше всего помогло бы понять жизнь клиента в настоя-щий момент? Но всегда важно помнить, что терапевту прежде всего следовало бы ориентироваться на понимание клиента как экзистенциального партнера, а не на методы, способные превратить его в ремесленника, а клиента — в объект терапевтических манипуляций. Что значит в экзистенциальной терапии понять клиента? Мир, в котором строим свою жизнь, нашу жизненную реальность мы можем определить в качестве феномена, открывающего возможность самых разнообразных его интерпретаций, наделения его самыми разнообразными смыслами. С экзистенциальной точки зрения, не существует одной «объективной» или «правильной» реальности, а только реальность, интерпретируемая разными людьми по-своему. Поэтому экзистенциальная терапия в процессе понимания трудностей клиента избегает использовать редуцирующие интерпретации, сужающие феномены реальности до определенного конкретного смысла — «это означает вот что...». Вместо них рекомендуются более соответствующие экзистенциальному духу так называемые герменевтические интерпретации (H. Cohn, 2001). Суть такого способа интерпретации — расширение основания понимания клиента и феноменов его жизни за счет расширения контекста, в котором происходит исследование жизни клиента. Поэтому экзистенциальному терапевту рекомендуется как можно меньше что-то утверждать, а больше спрашивать, с целью расширения видимой для клиента части феноменологического поля его опыта. Но важно помнить, что дело не в количестве задаваемых вопросов, а в их весомости. Мерой здесь можно считать своевременность и необходимость того или иного вопроса, проявляющиеся в его последствиях для клиента. Вопросы не могут быть легкими для клиента, а скорее заставляющими душевно трудиться, потенциально расширяющими понимание. Очевидно, что герменевтическая интерпретация никогда не может быть полной и конечной, потому что контексты жизни клиента всегда бывают шире и разнообразнее, чем возможности их охватить в терапевтическом пространстве. Любые жизненные явления всегда имеют больше чем одно объяснение. Поэтому в экзистенциальной терапии особенно значимым считается постоянное стремление терапевта быть как можно ближе к непосредственному реальному опыту клиента, пытаясь понять, что то или другое событие, переживание значит для самого клиента. Таким образом, в экзистенциальной терапии приоритет отдается пониманию клиента (даже если оно требует большей ясности и коррекции), а не объяснениям терапевта, какими мудрыми они не казались бы. Важно самого клиента подталкивать к интерпретации своих жизненных ситуаций, а терапевту оставить для себя роль помощника, ассистента. Когда терапевт наделяет себя полномочиями всевидящего, всепонимающего, всепроникающего эксперта чужих жизней, он забывает, что его понимание клиента может быть искаженным или даже ошибочным ввиду того, что он никогда не имеет в качестве основы для понимания клиента всей картины его жизни. В его распоряжении всего лишь фрагменты жизни клиента, и то только те, которыми тот сам решает поделиться. Как пишет Г. Кон, «часто то, что мы считаем объяснениями, является всего лишь нашими предположениями. Мы должны избегать «соглашения» с клиентом, называя его или свои догадки объяснениями. Предположения могут быть близкими к истине или ошибочными, но самое главное — суметь понять, какую значимость они имеют в контексте жизни клиента, а не теоретических размышлений или опыта терапевта» (H. Cohn, 2001). Основные ориентиры терапевтического процесса. Чтобы процесс терапии не превратился в хаотичное метание по жизненному пространству клиента и совместному терапевтическому пространству, терапевту следовало бы опираться на какие-то ориентиры, позволяющие сохранить целенаправленность движения к терапевтическим целям (ожидаемым клиентом результатам). Самым важным структурирующим терапевтический процесс элементом является терапевтический контракт (об его основных моментах мы говорили выше). Хорошо продуманная договоренность об основных условиях терапевтического взаимодействия, обсуждение распределения ответственности за происходящее в терапии и определение как можно более конкретных и реалистичных терапевтических целей, вместе взятые, создают рамку терапевтического процесса. Она создает границы нашего с клиентом терапевтического пространства, в котором действуют нами оговоренные правила, регулирующие и направляющие наше взаимодействие. Естественно, что терапевтическая работа начинается с обсуждения трудностей клиента, приведших его к терапевту. Слушая клиента, мы стараемся понять его жизнь — в чем суть его трудностей, как он их переживает и оценивает, каким образом и в чем они ограничивают его жизнь, как клиент видит историю своих трудностей и какие главные действующие лица в ней, как он видит и оценивает себя, других людей, окружающий мир. Многое из того, о чем говорит клиент, отражает его основные жизненные принципы, оказывающие существенное влияние на выбор способов жизни, отношений с другими. Как отмечает Э. ван Дорцен, с начала терапии терапевт должен не упускать из вида три основных ориентира: Жизнь клиента, рассматриваемая через призму основных измерений его жизненного мира (физический, социальный, психологический и духовный): какова его жизнь в этих условных измерениях, как отличается ее интенсивность в разных измерениях, в каком измерении больше всего проявляются его трудности. Сфера ценностей и смыслов клиента; в ней чаще всего можно увидеть многие истоки трудностей клиента, там же бывают скрыты и главные ресурсы их преодоления; мы исходим из того, что ясность основных ценностных ориентаций помогает осмыслить жизнь. Способности, возможности, ресурсы в личности и в опыте клиента, опираясь на которые можно добиваться терапевтических изменений, делающих жизнь более конструктивной и продуктивной (E. van Deurzen, 2002). Также можно говорить об условной принципиальной схеме этапов терапевтического процесса в экзистенциальной терапии (R. May, 1958, 1983; I. Yalom, 1980; E. van Deurzen-Smith, 1988): 1. Прояснение желаний и намерений клиента. 2. Подготовка жизненных выборов и решений. 3. Осуществление решений (действия клиента). Процесс терапии начинается с прояснения желаний клиента. Пока недостаточно прояснено, что именно и как конкретно клиент хотел бы менять в своих трудностях и в жизни, реально что-то поменять не получается. Это в одинаковой мере касается как тех, которые изначально только смутно представляют, чего именно они хотели бы от терапии, так и тех, которым кажется, что они знают, чего хотят. В начале терапевтической работы очень важно подробно обсудить желания клиента, насколько это именно его желания (а не его близких, как иногда оказывается), его ожидания, намерения, пока не появляется уверенность, что то, чего клиент хотел бы достичь или выбрать, является именно тем, чего он действительно хочет (E. van Deurzen-Smith, 1988). Клиенты часто вроде бы знают, что должны делать в той или иной ситуации, но не переживают это как собственное желание. Желания делают более очевидными, ясными наши чувства, именно они «освобождают» желания, поэтому в терапии очень важно присутствие чувств, переживаний, внимание к ним, постоянная готовность выразить их и говорить о них. Часто приводится высказывание Ф. Перлза о том, что для обеспечения интенсивности терапевтической работы может хватить трех вопросов: что чувствуешь? чего хочешь? что делаешь? Отметим, что вопрос о чувствах идет впереди вопроса о желаниях. Э. ван Дорцен-Смит подчеркивает, что еще более значимыми, чем желания, являются намерения клиента. Желания больше отражают то, что клиенты хотели бы видеть как часть своего будущего, поэтому они оторваны от прошлого. В этом у них часто бывает малый энергетический потенциал. В намерениях, наоборот, присутствует активная связь между прошлым и будущим, они в большей мере отражают готовность к активным действиям — принятию решений и их реализации. Мостиком между желаниями-намерениями и жизненным действием является выбор и принятие решения (I. Yalom, 1980). Многие наши трудности бывают связаны именно с этим этапом жизненных изменений. Выбрать и решить бывает сложно, поскольку, что-то выбирая, всегда приходится от чего-то отказываться. Ситуация еще усложняется, когда альтернативы кажутся равнозначными. Решиться на что-то часто мешают и сомнения — «а что будет, если...». Экзистенциальная терапия не склонна торопить клиентов на пути к принятию решений по поводу желаемых изменений, даже если этих решений требует жизненная ситуация, если необходимость выбора является неизбежной. До этого важно проживание сомнений, рациональный их анализ, исследование альтернатив и возможных последствий тех или иных выборов, обнаружение уже, возможно, сделанных решений, которые находятся вне фокуса сознания. С экзистенциальной точки зрения, существенно важным считается превращение решений в конкретные действия. Можно вспомнить высказывание С. Кьеркегора, что истина создается действием. Вместе с тем, экзистенциальная терапия отдает предпочтение скорее обдуманным, чем спонтанным действиям. Чрезмерная по-спешность в стремлении многое изменить в своей жизни свидетельствует о недостаточном созревании этих изменений; это может создать новые жизненные трудности. Важна сознательность действий. Поэтому в экзистенциальной терапии больше заботятся не о действии как таковом, а о его смысле. Жизненное действие считается осмысленным, если клиент понимает, ради чего или кого он решается что-то делать, чего ожидает, как связывает свои действия с продвижением в решении своих трудностей, какие опасности скрываются за его действиями и к каким нежелательным последствиям они могут привести. Понимание терапевтических изменений. Конечная цель любой психотерапии — помочь клиенту измениться самому или изменить свою жизнь (что практически означает одно и то же) в желаемом направлении. Экзистенциальная терапия рассматривает изменения как одну из неизбежностей жизни, как модус человеческого существования. Естественно, что изменения, за которыми люди обращаются в психотерапию, являются индивидуальными, тесно привязанными к жизненным контекстам клиентов. Тем не менее, в них можно увидеть и универсальные аспекты, которые применительно к экзистенциальной терапии попробовал сформулировать Г. Кори (G. Corey, 1991) в виде основных векторов терапевтических изменений (формулировки изменены мною — Р.К.): Отказ от поиска безопасности в зависимости и принятие тревоги, порождаемой выбором движения, развития, изменений. Раскрытие чрезмерного участия других в определении собст-венной идентичности. Раскрытие чрезмерной зависимости от прошлого опыта, «зас-тревания» в событиях и переживаниях прошлого. Понимание того, что многое в жизни изменить невозможно, но всегда существует возможность изменения своего отношения к тому, чего не можем изменить, возможность принятия и интеграции в свою жизнь данностей существования. Умение жить в настоящем, постоянно открытом в сторону будущего, с учетом прошлого опыта; понимание, что мешает жить в настоящем — чрезмерная увлеченность прошлым, чрезмерное внимание к планированию будущего и попытки одновременно заниматься многими вещами. Принятие ограничений, не теряя чувства собственной ценности; понимание, что можно быть ценным, не будучи совершенным. К этим очень значимым векторам терапевтических изменений можно добавить выделение тех главных составляющих жизни, которых достаточно для чувства заполненности, насыщенности жизни (как правило, таких вещей не должно быть много, но они очень реальны и настоящие); принятие ответственности за происходящее в жизни; прояснение желаний и их отделение от фантазий и мечтаний; реализация в жизни последовательности «хочу — могу — делаю». Экзистенциальная терапия также нацелена на уменьшение зацикленности клиента на себе (это особенно свойственно невротическим клиентам) и на увеличение открытости окружающему миру. Пробуждение альтруизма, «движение в сторону других» являются универсальным духовным «рецептом» для многих клиентов психотерапии. В целом, терапевтические изменения наступают, когда человек начинает видеть целостность своей жизненной ситуации. Они, по сути, являются результатом расширения сознания. Как говорил американский психиатр Т. Гора, «бессмысленно «лечить» пациента; он излечивается, когда наступают значимые сдвиги в его мировоззрении, когда он более реалистично понимает свою жизнь» (T. Hora, 1968). Более литературно эту мысль высказал знаменитый французский писатель Марсель Пруст: «Реальные открытия в путешествии состоят не в том, чтобы увидеть новые земли, а в приобретении новых глаз». Расширение поля сознания, определяющее изменения мировоззрения (или «мировидения», как это называет Э. Спинелли) клиентов в экзистенциальной терапии можно свести к некоторым основным универсальным результатам или выводам (G. Corey, 1991): Мы являемся конечными во времени существами, т.е. обладаем ограниченным временем для построения своей жизни и реализации себя в ней. Мы свободны в выборе что-то делать или ничего не делать — отказ действовать тоже является выбором, решением. Так как мы выбираем, мы обладаем возможностью в определенной степени создавать свою судьбу. Смыслы не появляются автоматически; осмысленность жизни является результатом наших поисков и определения своих уникальных целей. Существенной составляющей частью нашей жизни является экзистенциальная тревога, сопровождающая осознание своей свободы. Расширяя круг возможностей выбора, мы увеличиваем и степень своей ответственности за осмысленность выборов. Нам неизбежно и постоянно угрожает одиночество, изоляция, вина, бессмысленность и чувство опустошенности. Будучи экзистенциально одинокими, мы обладаем постоянной возможностью быть с другими. Как пишет Э. ван Дорцен-Смит (E. van Deurzen-Smith, 1997), экзистенциальная терапия, каждый ее час является только маленькой репетицией жизни. На терапевтических встречах только зарождаются, начинаются терапевтические изменения, а по сути происходят между ними и после завершения терапии. Сама жизнь является постоянным процессом изменений, и мы все являемся частью этого процесса. Важно найти способ, как быть в этих изменениях, а не противостоять им или пытаться бежать от них. Эта установка важна как для клиента, так и для терапевта. Можно сказать, что в экзистенциальной терапии нет критериев «выздоровления» клиента, так как это бесконечный процесс. Обычно совместная терапевтическая работа прекращается тогда, когда процесс жизненных изменений запущен и клиент чувствует себя способным продолжить пребывание в нем самостоятельно. Вместо заключения Британский экзистенциальный терапевт П. Дин свою статью завершает полусерьезным-полушутливым перечислением основных тем (вопросов), которые разрабатывает экзистенциальная терапия. Я воспользуюсь предложенным им резюме (P. Dean, 2003): Данности — это «Как все есть». Феноменология — это «видение, что есть». Экзистенциальная терапия — это «бытие с тем, что есть». Герменевтика — это «забрасывание сети пошире». Выбор/Решение являются главными — обусловленные и свободные но всегда требующие платы! Психопатология может быть формой осуждения и часто бесполезна в помощи. «Онтологическое» и «Онтическое» — это «Величие Всего» и «Обыкновенность вещей — история каждого человека». Проблемы в основном возникают из-за способа, каким мы говорим жизни «Нет». Что же делают терапевты? — «Что-то и ничего». И мы должны знать, что когда делать. ЛИТЕРАТУРА 1. Buber M. (1998) Dialogо principas I. Aš ir Tu. Vilnius: Katalikų pasaulis. 2. Cohn H. (2001) Thought and practice in existential therapy // Existential Analysis, 12, 2, p. 200-206. 3. Corey G. (1991) Theory and Practice of Counselling and Psychotherapy. 4th ed. Pacific Grove, Calif.: Brooks/Cole. 4. Dean P. (2003) Approaching Existential Psychotherapy // Existential Analysys, 14, 1, p.86-97. 5. van Deurzen E. (2002) Existential Counselling and Psychotherapy in Practice. London: Sage. 6. van Deurzen-Smith E. (1988) Existential Counselling in Practice. London: Sage. 7. Hora T. (1968) Existential Psychiatry and Group Psychotherapy: Basic Principles // In: G.M. Gazda (Ed.) Basic Approache to Group Psychotherapy and Group Counselling. Springfield, Ill.: Charle C. Thomas, p. 109-148. 8. Laing R.D. (1974) The Politics of Experience and the Bird of Paradise. Harmondsworth: Penguin. 9. May R. (1983) The Discovery of Being: Writings in Existential Psychotherapy. N.Y.: Norton. 10. May R., Angel E., Ellenberger H.F. (eds.) (1958) Existence: A New Dimension in Psychology and Psychiatry. N.Y.: Simon and Shuster. 11. Spinelli E. (2003) Материалы семинара по экзистенциальной терапии в г. Бирштонас (Литва). 12. Spinelli E. (1995) The Interpreted World: An Introduction to Phenomenological Psychology. London: Sage, 2nd ed. 13. Yalom I. (1980) Existential Psychotherapy. N.Y.: Basic Books. Статья опубликована: Журнал "Экзистенциальная традиция: Философия, Психология, Психотерапия", выпуск 12 Апрель 2008. Iepriekšējais Nākamais

< Atpakaļ SIA „Monsalvat” sadarbībā ar biedrību „EMDR Latvija” un “EMDR Europe” asociāciju piedāvā apgūt izglītības programmas “EMDR terapija” pirmo līmeni. Anita Zabavņikova 2026. gada 9. aprīlis EMDR - ackustību desensibilizācija un atkārtota apstrāde (Eye-Movement Desensitization and Reprocessing) ir uz pierādījumiem balstīta integratīva psihoterapija, ko speciālisti visā pasaulē lieto klientu traumatiskas pieredzes kontrolētai pārvarēšanai, pēctraumatiskā stresa traucējumiem (PTSD), kā arī citām garīgās veselības problēmām un somatisko simptomu pārvarēšanai. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas iesaka EMDR kā vienu no pirmās izvēles terapeitiskām pieejām darbam ar traumatisko pieredzi un pēctraumatiskā stresa traucējumiem. Speciālisti var izmantot šo terapijas pieeju kā papildinājumu klasiskajām psihoterapijas pieejām, jo ar EMDR palīdzību var manāmi ātrāk (salīdzinājumā ar tradicionālām psihoterapijas formām) risināt psiholoģiskās traumas pārstrādes problēmas. Dalībnieki EMDR Terapijas bāzes apmācības primo līmeni var apmeklēt: sertificētie psihoterapijas speciālisti, sertificētie klīniskie un veselības, konsultatīvie, organizāciju, militārie, izglītības un skolu un juridiskie psihologi, mākslas terapeiti, psihiatri, ārsti-psihoterapeti, kā arī psihologi ar maģistra grādu, kuri ir reģistrēti psihologu reģistrā un viņiem ir noslēgts līgums ar psihologu-pārraugu). Lai piedalītos apmācībā – obligāta “EMDR Europe” asociācijas prasība – dalībniekam jābūt reģistrētam kādā no minēto speciālistu reģistriem, kas ļauj praktizēt Latvijā. Pasniedzēja Andreea Apostol – sertificēta “EMDR Europe” asociācijas trenere https://emdr-europe.org/training/standard-training-courses/ , psiholoģe ar ilggadēju pieredzi un specializāciju krīžu psiholoģijā, “EMDR Romania” asociācijas vice-prezidente, “EMDR Europe” asociācijas EMDR agrīnās psiholoģiskās iejaukšanās ar EMDR krīzes gadījumos un katastrofu komitejas priekšsēdētāja, “EMDR Europe” asociācijas pārstāve Eiropas Krīžu, katastrofu un traumu psiholoģijas pastāvīgajā komitejā Psihologu asociāciju federācijā (EFPA). Par programmu Pirmā līmeņa semināra apjoms ir 24 stundas. Darbs noritēs gan teorētisko lekciju, gan praktisko vingrinājumu veidā. Praktiskos vingrinājumos grupas dalībnieki tiek sadalīti mazās grupās un praktizē pasniedzēju klātbūtnē. Lielākā daļā grupu saskarsme ar pasniedzējiem notiks latviešu valodā ar tulka palīdzību, taču ja savāksies grupa, kura brīvi runā angliski, tad praktiskais darbs tajā un komunikācija ar pasniedzēju notiks angļu valodā (par angļu valodas zināšanām katram dalībniekam tiks jautāts dalībnieka anketā). Pirmā līmeņa semināra programmas saturs 1.diena Ievads EMDR pieejā Adaptīvās informācijas apstrādes modelis Pētījumi un starptautiskās vadlīnijas par EMDR Pārskats par EMDR pielietošanu dažādos gadījumos EMDR standarta protokols EMDR protokola 1. un 2. fāze Praktiskais vingrinājums – Drošā vieta (darbs mazās grupās) 2.diena Rīta daļa EMDR protokola 3.-8.fāze – prezentācija un piemēri Demonstrācija Pēcpusdienas daļa Praktiskais vingrinājums par EMDR protokolu darbam ar traucējošām pagātnes atmiņam – terapijas plāns praksei: pagātne - tagadne - nākotne (darbs mazās grupās) 3.diena Rīta daļa Darbs ar abreakcijām (atreaģēšana, atkārtota traumatiskās pieredzes piedzīvošana) Darbs ar blokiem procesēšanas laikā EMDR izmantošana darbā ar bērniem Sēru protokols Darba sākšana ar EMDR – pielietošanas plānošana ar pirmajiem klientiem pēc apmācībām Pēcpusdienas daļa Praktiskais vingrinājums ar EMDR protokolu – pašreizējie trigeri un nākotnes modelis (darbs mazās grupās) Noslēgums Norises datumi un vieta 2026.gada 9. aprīlis 9:00–18:30 2026.gada 10. aprīlis 9:00–18:30 2026.gada 11. aprīlis 9:00–18:30 Lūgums neplānot nekādas citas privātās aktivitātes semināra dienās, jo semināra beigu laiki var nedaudz mainīties katru dienu, un sertifikātu par piedalīšanos 1.līmeņa seminārā varēs iegūt tikai tie dalībnieki, kuri piedalīsies pilnu laiku, gan teorētiskajā, gan praktiskajā daļā. Seminārs notiks klātienē, Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 , LBAS (Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienība) telpās. Vieta var tikt mainīta, taču seminārs notiks klātienē, Rīgas centrā. Semināra valoda – angļu, tiks nodrošināts secīgs tulkojums latviešu valodā. Pieteikšanās un apmaksa Dalības maksa: 400 EUR – ja daļēja apmaksa 200 EUR apmērā veikta līdz 2026. gada 31. martam; 450 EUR – ja daļēja apmaksa 200 EUR apmērā veikta pēc 2026. gada 1. aprīļa. Pieteikšanās, aizpildot dalībnieka anketu: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdJM_driCMoGXFjbQ4rffaN2_mevYSLUg1tZjZkmEK_PQnFA/viewform Pēc pieteikuma anketas apstiprināšanas norunātos termiņos rēķins apmaksai. Papildu informāciju var uzzināt, zvanot Anitai Zabavņikovai +37129709595 vai rakstot uz info.monsalvat@gmail.com . Vietu skaits ir ierobežots. Semināra dalībniekiem pirms semināra tiks izsūtīti izdales materiāli, semināra laikā tiks nodrošinātas kafijas pauzes. Semināra dalībnieki saņems “EMDR Europe” asociācijas sertifikātu par EMDR programmas 1.līmeņa apguvi, statusu “ Pirmā līmeņa EMDR terapijas metodes lietotājs ” ar kuru ir tiesības praktizēt EMDR darbā ar klientiem. Atteikšanās no dalības un dalības maksas atmaksāšana Tā kā vietu skaits ir ierobežots, mēs rēķināmies ar katru dalībnieku. Ja nolemjat atteikt dalību, lūdzam paziņot pēc iespējas ātrāk, lai kāds cits varētu izmantot šo iespēju. Atmaksas noteikumi: 1. Ja atteikums tiek saņemts vairāk nekā 1 nedēļu pirms semināra sākuma, dalības maksa tiek atmaksāta pilnā apmērā. 2. Ja atteikums tiek saņemts 1 nedēļu vai mazāk pirms semināra sākuma, tiek ieturēta 50% no dalības maksas, un pārējā summa tiek atmaksāta. 3. Ja atteikums tiek saņemts 1 dienu pirms semināra sākuma, dalības maksa netiek atmaksāta. 4. Pilna dalības maksa tiek atmaksāta tikai tad, ja seminārs tiek atcelts Samaksas noteikumi 1. Samaksa par semināru jāveic līdz semināram (tā var tikt sadalīta daļās) 2. Par nokavēto semināru nauda netiek atmaksāta un arī netiek pārcelta uz citu pasākumu. 3. Maksājums jāveic ar bankas pārskaitījumu, norādot: Rēķina numuru un dalībnieka vārdu, uzvārdu. 📢 Svarīgi! Lai garantētu savu vietu seminārā, lūdzam ievērot apmaksas termiņus unnoteikumus. Papildu informācija par turpmākās apmācības un sertifikācijas iespējām Ja dalībnieks gribēs piedalīties otrā līmeņa seminārā, viņam ir jāpiedalās supervīzijās pie sertificētā “EMDR Europe” asociācijas speciālista (obligātā prasība – 10 supervīziju STUNDAS ). Informācija par supervīzijām tiks sūtīta visiem dalībniekiem pēc 1.līmeņa semināra beigām. Supervīzijas organizē biedrība “EMDR Latvija” sadarbībā ar “EMDR Europe” asociāciju. Nākamais “EMDR terapija” otrā līmeņa semināra norises laiks tiek plānots 2026.gada rudenī . Otrā līmeņa seminārā vairāk tiek apskatīta EMDR terapijas pielietošana sarežģītākos gadījumos (klienti ar personības traucējumiem, ēšanas traucējumiem, atkarībām un t.t.). Ja speciālists vēlēsies sertificēties kā akreditēts EMDR terapijas speciālists “EMDR Europe” asociācijā, viņam ir jāpiedalās arī otrā līmeņa apmācībā un jāpiedalās 20 supervīziju stundās pie setificēta “EMDR Europe” asociācijas speciālista, kā arī jāveic darbs ar vismaz 25 klientiem, strādājot ar EMDR vismaz 50 stundas, 2 gadu griezumā. Ar pārējām prasībām akreditēta EMDR terapijas speciālista setifikācijai var iepazīties šeit Practitioners – EMDR European Association ( emdr-europe.org ). Iepriekšējais Nākamais

Возможно по-настоящему встретиться с Другим, встретившись с собой. Иногда, в отношениях мы ранимся, но именно в них можем и исцеляться — если открываем возможность подлинной встречи. Групповая терапия создаёт пространство, где можно постепенно приближаться к переживаемому — не в одиночку, а рядом с другими. Её задача — поддерживать способность быть открытым к жизни во всей её полноте: встречаться не только с радостью, но и с болью — и при этом оставаться живым, выбирать, быть собой и оставаться в отношениях. < Atpakaļ «Встреча с Другим — встреча с собой: пространство отношений» Закрытая терапевтическая группа в экзистенциальном подходе (4 декабря 2025 — 11 июня 2026 года) Svetlana Dremach 2025. gada 4. decembris Возможно по-настоящему встретиться с Другим, встретившись с собой. Иногда, в отношениях мы ранимся, но именно в них можем и исцеляться — если открываем возможность подлинной встречи. Групповая терапия создаёт пространство, где можно постепенно приближаться к переживаемому — не в одиночку, а рядом с другими. Её задача — поддерживать способность быть открытым к жизни во всей её полноте: встречаться не только с радостью, но и с болью — и при этом оставаться живым, выбирать, быть собой и оставаться в отношениях. В группе мы учимся принимать опыт, который раньше хотелось оттолкнуть — свои чувства и чувства других, уязвимость, близость. Такой опыт помогает лучше понимать себя и строить более живые отношения в жизни. 📅 Когда: 4 декабря 2025 — 11 июня 2026 года 🕰 По четвергам, с 18:00 до 19:30 (всего 25 встреч) 📍 Где: Citadeles iela 2-102, Rīga 👥 Количество участников: до 12 человек 💶 Стоимость: 30 евро/встреча, оплата за текущий месяц 🗣 Язык группы: русский Кому может быть полезна группа: Тем, кто хочет глубже понять себя и свои реакции в отношениях. Людям, испытывающим трудности с близостью, эмоциональной открытостью или принятием себя. Тем, кто хочет улучшить качество межличностных связей, научиться выражать чувства и слышать других. Людям, ищущим безопасное пространство для исследования сложных эмоций и жизненных ситуаций. Результаты, которых можно ожидать: Повышение осознанности своих эмоций, потребностей и границ. Умение быть настоящим в отношениях, принимая и свои переживания, и других. Снижение тревоги, связанной с близостью и общением. Более глубокое чувство связи с собой и другими, умение строить доверительные отношения. Опыт подлинной встречи и поддержки в группе, который можно перенести в повседневную жизнь. Для участия необходима бесплатная предварительная онлайн-встреча (30 минут) , на которой можно познакомиться, задать вопросы и обсудить цели терапии. Контакты для связи: 📞 WhatsApp / Telegram: +371 26328556 📧 Email: sdremach@gmail.com Ведущая группы: Светлана Дремач Экзистенциальный терапевт Специалист по психотерапии экзистенциального направления. Член Latvijas Eksistenciālās Terapijas Biedrība (LETB), Latvijas Psihoterapeitu Biedrība (LPB) и Восточно-Европейской Ассоциации Экзистенциальной Терапии (ВЕАЭТ). Iepriekšējais Nākamais